Vārds, uzvārds:Ināra Korņeva

Valsts: Latvija

Pilsēta: Rīga

Tautība: Latviete

Pamatinformācija: Ieguvusi ekonomistes izglītību Latvijas Bankas Rīgas uzskaites un kredīta tehnikumā, taču pēcāk izgājusi Sociālā darba un sociālās pedagoģijas apmācību kursu augstskolā 'Attīstība' un sākusi strādāt apvienībā 'Apeirons'.

Nozare: Nevalstiskais jeb trešais sektors

Amats: Nodarbinātības aģente Invalīdu un viņu draugu apvienībā 'Apeirons'

Uzņēmuma nosaukums un mājaslapa: http://www.apeirons.lv/new/

Lai arī pēc izglītības būdama ekonomiste, savu piepildījumu Ināra gūst tieši nevalstiskajā sektorā - aktīvi darbojoties invalīdu un viņu draugu apvienībā 'Apeirons', kur viņa palīdz atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti - atbalstot, konsultējot un sniedzot dažāda veida palīdzību.

Pēc pamatizglītības esmu beigusi Rīgas uzskaites un kredīta tehnikumu ar sarkano diplomu, taču karjera bankas kredītdaļā kā ekonomistam bija ļoti niecīga. Pēc 15 gadiem izgāju Sociālā darba un sociālās pedagoģijas apmācību kursu augstskolā 'Attīstība', kur pasniedzēji bija no apvienības 'Apeirons', un tādejādi es nokļuvu Apeironā un 2001. gadā pievienojos apvienības 'Apeirons' sastāvam. Savukārt 2011. gadā sākam nodarbinātības atbalsta pakalpojuma sniegšanu.

Šobrīd kopā ar kolēģi darbojamies kā nodarbinātības aģentes. Ideja gan bija kolēģes, bet es esmu tā, kas to realizē praksē, proti, atbalstu cilvēkus ar invaliditāti viņu darba meklējumos, palīdzu orientēties interneta vidē, kur tiek publicēti darba piedāvājumi, veicu pārrunas, kā jāuzvedas un ko var runāt, vai ko labāk nepieminēt darba pārrunās utt. Pēc izglītības būdama ekonomiste, ilgus gadus nebiju strādājusi, audzināju meitiņu ar īpašām vajadzībām, kad bērns paaugās un kļuva patstāvīgāks, es iestājos kursos un ieguvu sociālā darba organizatora specialitāti. Praksē nokļuvu Invalīdu un viņu draugu apvienībā 'Apeirons', kas kļuva par manām otrajām mājām. Biju ļoti nepārliecināta un apmēram 5 gadus darbojos apvienībā kā brīvprātīgā, kamēr mani pierunāja iesaistīties projektā kā asistentam. Tādā veidā es sāku strādāt nopietni, kā arī atsvaidzināju savas zināšanas ekonomikā un sociālajā jomā. Mans pirmais projekts liktenīgi bija saistīts ar cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību 2006. gadā. Projekta ietvaros mācījām cilvēkus rakstīt CV, veidojām video pielikumus pie CV, kuri tika izvietoti jaunizveidotā mājas lapā www.varcentrs.lv u.c. Šajā projektā es biju iesaistīta kā projekta asistents, bet projekts bija man personīgi nozīmīgs un tur gūtās zināšanas izmantoju savās tālākajās darba gaitās turpinot palīdzēt cilvēkiem atrast darbu.

Spēcīgu ietekmi uz manu darba dzīvi ir veidojis gan manis pašas veselības stāvoklis, gan tas, ka mājās bija bērns ar invaliditāti un strādāt darba vietā ar stingri uzskaitītām stundām nebija iespējams, tādēļ nevalstiskais sektors likās piemērotāka darba vieta. Man bija apnicis dzīvot tikai mājās un būt mājsaimniecei, kaut gan, nestrādājot jau no atmodas laikiem, biju iesaistījusies nevalstiskā sektora aktivitātēs, organizācijās, kuras strādāja ar bērniem ar invaliditāti. Bet tāpat bija vēlēšanās realizēt sevi darbā. Draudus saredzu tajā, ka pasliktinās veselība un nedaudz bail par to, cik ilgi vēl būšu spējīga strādāt, bet, cik spēšu, tik strādāšu! Īpašu šķēršļu laikam nebija, viss notika palēnām un ļoti likumsakarīgi. Viss savā laikā. Veiksmes faktors bija mana ģimene, mans vīrs uz to brīdi ievēroja, ka man paliek par garlaicīgu tikai mājas dzīve un pamudināja iet mācīties, kā rezultātā 2000. gadā iestājos kursos un ieguvu sociālā darba organizatora specialitāti. Kursu laikā daudzus priekšmetus pasniedza invalīdu biedrības pārstāvji – Ivars Balodis, Kārlis Viša, Aija Juhna un vēl daži, un bija iespēja 'Apeironā' iziet darba praksi, iepazīt tuvāk 'Apeirona' kolektīvu un pēc kursu beigšanas kļūt par 'Apeirona' brīvprātīgo darbinieku. Laika gaitā sāku apzināties, ka šī ir tā vieta, kur es jūtos saprasta, kur man ir labi, kur ir iespēja izpausties manām spējām. Un šī vieta deva man iespēju turpināt bērna audzināšanu un aprūpi tādā mērā, kā tas nebūtu iespējams valsts darbā vai manā pirmajā darba vietā – bankā. Mani ir iedvesmojuši visi un katrs atsevišķi - Apeirona darbinieki, nepārtraukta attīstība, jaunas idejas, projekti dažādās jomās, izaicinājumi. Tie bija cilvēki, kuri deva iespēju iekļauties esošajās aktivitātēs, nekad neliedza palīdzību un padomu.

Lielu paldies varu teikt Ņinai Meņģelei, kura ir šīs organizācijas dvēselīte un visu brīvprātīgo atbalsts, padomdevējs. Kā arī paldies Ivaram Balodim, apvienības vadītājam, pie kura varam griezties jebkurā brīdī, ar jebkuru jautājumu un kopīgi risināt sasāpējušos jautājumus vai problēmas, arī tās, kas attiecas uz darbinieku personīgo dzīvi, ne tikai darba jomu.

Esmu labs izpildītājs, nevis vadītājs, bet kritiskās situācijas , kad nav uz ko paļauties, uzņemos arī vadību. Sevi neuzskatu par pārāk radošu personību, drīzāk patīk pieturēties jau pie tradicionāliem un sistemātiskiem piegājieniem, taču atkal - ja dzīve piespiež, tad darbojos arī radoši! Es labi pārzinu un pielietoju nepieciešamās metodes, lai darbu veiktu labi, man nesagādā grūtības izplatīt informāciju. Pateicoties sava darba specifikai, esmu spējīga uzklausīt un pievērst uzmanību citu cilvēku problēmām. Man patīk un padodas veidot sadarbības! Es labi organizēju un plānoju savu darbu, esmu analītiska un sistemātiska. Man svarīga ir arī līdzcilvēku un kolēģu profesionālā izaugsme, un es spēju novērtēt padomus un pieredzi, ko viņi man sniedz. Konkrētajā darbā ļoti svarīga ir prasme uzklausīt, iedziļināties cilvēka stāstā un izlobīt būtisko no šī stāsta, lai saprastu, kā labāk palīdzēt šim konkrētajam cilvēkam. Domāju, ka man šīs prasmes piemīt un es veiksmīgi tās pielietoju savā ikdienas darbā.

Nesēdēt mājās, sākt ar sabiedriskās organizācijas meklēšanu, kas atbilst interesēm, meklēt domu biedrus. Ja ir ideja, tad sabiedriskais sektors ir tā vieta, kur var mācīties projektu rakstīšanu, iegūt visu tam nepieciešamo informāciju, kur pamācīs, kā meklēt iespējas, startēt ar savu ideju. Ja nav idejas, tad sākt darboties kā brīvprātīgajam, mācīties un iekļauties kolektīvā, un tad jau radīsies idejas vai iespēja iekļauties citu uzrakstītā projektā.