Vārds, uzvārds:Irina Parhomenko

Valsts: Latvija

Pilsēta: Rīga

Tautība: Krievu tautība

Nozare: Services and Non-governmental or Third sector

Amats: Organizācijas 'Apeirons' projektu vadītāja; Nodarbinātības atbalsta pakalpojuma izveidotāja

Pamatinformācija: Pirms nelaimes gadījuma kā dēļ iegūta invaliditāte, Irina strādājusi kā ekonomiste un grāmatvede. Pēc tam iegūta 1. līmeņa augstākā izglītība SIVA koledžā, specialitāte: komercdarbinieks rūpniecībā. Apgūti franču, latviešu, angļu valodas kursi, grāmatvedības un lietvedības kursi, drīzumā arī projektu vadības kursi. Ir pieredze tekstu tulkošanā. Organizācijā 'Apeirons' izveidojusi nodarbinātības atbalsta pakalpojumu, kas 6 gadu laikā palīdzējis nodarbināt 130 cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Nozare: Pakalpojumu un Nevalstiskais jeb trešais sektors

Uzņēmuma nosaukums un mājaslapa: http://www.apeirons.lv/new/

Padomju laikā ieguvu vidējo speciālo izglītību un līdz 40 gadu vecumam es strādāju kā ekonomiste un grāmatvede. Taču pēc negadījuma 40 gadu vecumā, kura dēļ nokļuvu ratiņkrēslā, divus - trīs gadus man vajadzēja psiholoģiski pārvarēt savu jauno fizisko stāvokli, lai es varētu uzsākt kaut ko darīt.Neklātienē iestājos SIVA koledžā, specialitātē - komercdarbinieks rūpniecībā; tajā laikā tā bija vienīgā specialitāte, kuru varēja apgūt, nebija lielas izvēles. Studēju neklātienē, jo tajā laikā rūpējos par savu vēl nepilngadīgo meitu . Organizācijas 'Apeirons' ietvaros esmu izveidojusi diskusiju klubiņu, kurš notiek jau 7 gadus, mēs katru gadu apspriežam dažādas jaunas tēmas, aicinām interesantus viesus, tomēr lielākais sasniegums ir nodarbinātības atbalsta pakalpojuma izveide, kas 6 gadu laikā kopš tā izveides ir palīdzējis nodarbināt 130 cilvēkus ar invaliditāti, kuri bez mūsu palīdzības, visticamāk, darbu neatrastu. Domāju par tālāko attīstību, tāpēc esmu apguvusi dažādus kursus - franču, angļu, latviešu valodu, grāmatvedības un lietvedības kursus. Visas minētās lietas man palīdz personīgi un ir noderīgas ikdienas darbā.

Gandrīz 8 gadus pēc invaliditātes iegūšanas es nestrādāju, taču 2005. gadā 'Apeirons' mani uzaicināja piedalīties projektā 'Invaliditāte vieno', kas bija saistīts ar informācijas sagatavošanu krievu valodā runājošiem cilvēkiem ar invaliditāti - par dažādiem sociāliem jautājumiem, par nodarbinātību, izglītības un pilsonības jautājumiem. Es pārtulkoju organizācijas mājaslapu no latviešu uz krievu valodu, tulkošana bija man jauna pieredze. Izveidoju arī atsevišķu sadaļu krievu valodā, kur bija minēti pozitīvi piemēri - stāsti par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu vaļaspriekiem. 'Apeirona' vadītājs redzēja, ka esmu komunikabla un spējīga, un uzaicināja mani veidot diskusiju klubiņus - aicināt interesentus, kuri novadīs diskusijas, pārdomāt diskusiju tēmas, sastādīt grafikus, piesaistīt cilvēkus, kuri vēlas un var piedalīties diskusiju klubiņu tikšanās reizēs.

Protams, manu ikdienu raksturo arī publiskais darbs - informācijas sniegšana medijiem, piedalīšanās semināros un apmācībās.

Jau 6 gadus mēs nodrošinām cilvēkus ar invaliditāti ar nodarbinātības atbalsta pakalpojumu. Sākotnēji mēs meklējām sadarbības partnerus darbadēvēju vidē, iekļaujot un ņemot vērā visus nepieciešamos darba apstākļus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pirmajos pakalpojuma gados mēs uzrakstījām 100 vai 150 vēstules ar aicinājumu sadarboties iekārtošanai darbā cilvēkus ar invaliditāti un tikties. Uz šo aicinājumu atsaucās tikai kādi 25 lielie uzņēmumi, kuriem ir pienākums būt sociāli atbildīgiem, šādā veidā mēs nodarbinājām dažus cilvēkus, taču vēlāk vakances mums netika piedāvātas. Mūsu galvenais princips darbā ir individuāla pieeja katram cilvēkam. Pie mums bieži vēršas cilvēki pēc 50 gadu vecuma, kuri ir ilgstoši bezdarbnieki vai arī zaudējuši kvalifikāciju veselības, kā arī citu problēmu dēļ. Ar šiem cilvēkiem mēs strādājām kopā - kā psihologi, konsultanti un sociālie darbinieki vienlaicīgi, tādas visaptverošas konsultācijas ar individuālu pieeju indivīdam; strādājām sadarbībā ar Rīgas sociālo dienestu un galvenā doma bija, lai cilvēkam palīdzētu atrast darbu un lai šis cilvēks pāriet no pabalsta saņēmēja uz nodokļu maksātāju. Šis pakalpojums palīdz ne tikai atrast darbu - sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, mēs sniedzam cilvēkiem karjeras konsultācijas - cilvēki ir tiešām apmierināti, jo šīs speciālista konsultācijas dod to, ko mēs ar kolēģi, iespējams, neredzam, kā arī sniedz vairāk iespējas un paplašina redzesloku. Arī VSAA regulāri sniedz konsultācijas tiem mūsu klientiem, kuriem ir kādas neskaidrības pensijas aprēķina jautājumos.

6 gadu laikā mēs esam palīdzējuši uzlabot ne tikai materiālo stāvokli 130 cilvēkiem. Mēs viņiem jautājam - 'kāpēc jūs gribat strādāt?', viņi atbild, ka ne tikai finansiālā stāvokļa uzlabošanas dēļ, bet gan tāpēc, lai būtu noderīgi, lai būtu starp cilvēkiem un sabiedrībā. Mūsu pakalpojuma pieredze tika pieminēta arī starptautiskā konferencē, kurā piedalījās Dānija, Lietuva un Somija. Un es redzu, ka mūsu galvenais princips - individuāla pieeja katram cilvēkam - tagad jau tiek integrēts arī Nodarbinātības valsts aģentūras darbā.

Ceļā uz sasniegumiem man nebija ģimenes atbalsta, es biju spiesta pierādīt visu laiku, ka cilvēki ar invaliditāti arī ir cilvēki, kuri var daudz ko paveikt un izdarīt. Šeit “Apeironā” es saņemu ļoti lielu atbalstu, tas man palīdzēja sevi attīstīt un iziet ārpus savas komforta zonas, pārbaudīt savas spējas, par kurām es, iespējams, nezināju. Iespējams, man bija sajūta, ka es to varu, bet man nebija ne laika, ne iemesla to izmantot un attīstīt, bet šeit, “Apeironā” mani novirzīja pareizā virzienā. Kad es šeit atnācu, es uzzināju par cilvēkiem ar daudz smagāku invaliditāti kā man, bet kā viņi dzīvoja un ko viņi darīja! Tāda stipra pārliecība, gribasspēks un gara spēks. Redzēju, ka viņi var būt laimīgi, veidot ģimeni, dzemdēt bērnus. Un, skatoties uz tādiem cilvēkiem, pašai bija neērti žēloties vai čīkstēt. Man vienkārši ar laiku palika kauns būt vājākai vai neapmierinātai. Man vienkārši vajadzēja pārvarēt šķēršļus, kurus līdzi nes invaliditāte. Jo ir labi aizmirst par to, ka tu esi invalīds, jo, pirmkārt, tu esi cilvēks, invaliditāte nav tava zīme, viss ir cilvēka galvā. Es esmu tāda pati sieviete kā pārējās. Vienīgā atšķirība ir tā, ka es pārvietojos ratiņkrēslā, cits pārvietojas ar mašīnu vai tramvaju! Viena mana draudzene saka – nevis invalīdi, bet gan ievainotie. Mēs esam stipri, stiprs ir gars šiem cilvēkiem un ir jāņem piemērs no viņiem, jo dzīvē pastāv diezgan daudz šķēršļu - sakot no dzīvesvietas pielāgošanas, lai vismaz mājās var normāli dzīvot un funkcionēt, beidzot ar izglītības, nodarbinātības, rehabilitācijas un citiem svarīgiem jautājumiem. Tas ietekmē dzīvi pozitīvi – ka tu nevari un negribi būt sliktāks, tu redzi, ka tas viss ir iespējams, ir iespējams dzīvot labāk. Ir pat paradoksālas situācijas, kad invaliditāte izmaina dzīvi par 180 grādiem uz labo pusi.

Runājot par šķēršļiem – galvenie šķēršļi un ienaidnieki cilvēkiem ar kustības traucējumiem ir trepes, vides nepieejamība, brīži, kad es nevaru kaut kur tikt, un tikai tad es atceros, kā esmu invalīde. Bet tagad viss pamazām uzlabojas, un Latvija kļūst vispieejamākā no Baltijas valstīm.

Mazo projektu vadība, koordinēšana, prezentācijas, atskaišu sagatavošana. Dažādas darba vidē apgūtas prasmes kā, piemēram, valodu zināšanas - franču, latviešu, angļu. Nodarbinātības atbalsta pakalpojuma ietvaros sarunvalodas līmenī mācu latviešu valodu krievu valodā runājošiem cilvēkiem ar invaliditāti, tāpat mācām lietot datoru cilvēkiem, kuriem trūkst zināšanu šajā jomā. Esmu komunikabla un spēju atrast kopīgu valodu ar dažāda gada gājuma cilvēkiem.

Piemīt arī labas organizatoriskās prasmes - esmu sagatavojusi un novadījusi motivējošu semināru un nodarbības par nodarbinātību, organizēju nodarbinātības atbalsta pakalpojuma darbu, kā arī diskusijas klubiņu. Es izjūtu lielu atbildību un darbus veicu ar augstu precizitāti. Patīk un spēju strādāt komandā, tomēr vislabāk savu darbu veicu patstāvīgi. Man piemīt empātija un spēja uzklausīt cilvēkus, viņu problēmas. Vienmēr esmu atvērta jaunām idejām un pieredzēm.

Pateicoties manai darba specifikai, veiksmīgi spēju arī konsultēt cilvēkus par dažādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem. Ir veiksmīga pieredze, veidojot sadarbības ar dažādam institūcijām, uzņēmumiem un cilvēkiem. Man piemīt arī laba humora izjūta, kas palīdz gan ikdienas profesionālajā, gan personīgajā dzīvē!

Viss ir iespējams, ja vien cilvēkam ir vēlme! Ir svarīgi, lai būtu kāds piemērs, kurš ļauj ieraudzīt, ka ir vērts kaut ko uzsākt, mēģināt un sasniegt. Galvenais ir sev pateikt – jā, es sākšu! Ir jāveic pirmais solis - kad tu izdarīsi pirmo soli, tad jau jūti, ka tevī ir spēks un vēlme spert nākošo. Un tā nemanāmi tu sāksi iet savu ceļu, un dzīve piespēlēs kādu jaunu izaicinājumu. Un tā ir katra cilvēka paša izvēle, vai pieņemt šo izaicinājumu kā iespēju augt.

Galvenais ir nebaidīties - nebaidīties no nezināmā, bet gan sākt kaut ko darīt, un tad pamazām jau rodas tas kopskats, pieredze un saprašana, un tu sāc justies pārliecināta par saviem spēkiem, un tava domāšana mainās.